“Kamēr tu šo spēli spēlē

Kamēr tu šo dzīvi spēlē viens

Tava kailā dvēselīte

Dvēselīte purvus brien”

***

fragments no M.Brauna un J. Petera dziesmas “Dvēselīte”

***

Šajos vārdos ir tik dziļa patiesība, ka tieši ar šo dziesmas fragmentu vēlējos sākt šo rakstu. Kamēr mūsu EGO šajā ilūzijā, spēlē uzņēmējus, iedrēdņus, rīkotājus, mācītājus, karjeristus, vai jebko, ar ko mēs sevi asociējam, lai mūsu EGO gozētos iluzoro panākumu apžilbināts, par savām uzbūvētām smilšu pilīm, daļa mūsu DVĒSELES tiešām tiek vazāta pa “tumšiem prviem”. Brīžiem tik tālu “ēnās” ir mūsu dvēsele, ka pat mīlestību, kas ir mūsu DVĒSELES esence, mēs uztveram, tikai kā emociju, nevis kā mūsu patieso dabu.

Šajā rakstā, es nerakstīšu par mūsu dvēseles bezgalīgajiem aspektiem, monādēm, dvīņu liesmām, un pat ne par radniecīgajām dvēselēm, šis raksts būs tikai par to dvēseles aspektu, kuru mēs vistiešākajā veidā ietekmējam no šīs ilūziju realitātes.

Tā, kā šis raksts ir par mūsu dvēseles atbrīvošanu no šīs ilūziju matricas, vai dvēseles karmiskā cietuma, kas ir nebeidzama reinkarnācija, pārdzimstot atkal un atkal, tad vispirms virspusēji aprakstīšu, kā šīs lamatas darbojās.

Pirmais nosacījums, un vissvarīgākais, ir apzināti sākt dzīvot ar savu DVĒSELI, vai dievišķo apziņu, kas ir mūsu mīlestība, labestība, cēlsirdība, krietnums, pietāte, drosme un iedvesma, kas ir mūsu dievišķā dzirksts, un mūsu augstākā patiesība, nevis ar savu savtīgo EGO, kas ir visas mūsu bailes. Tieši bailēm vajag pelnīt vairāk naudu, rāpties par karjeras kāpnēm, iegūt sociālo statusu u.t.t. jo EGO nav tik bezgalīgi bagāts un vienmēr esošs, kā mūsu DVĒSELE. Tāpēc EGO ir svarīgi vairot mūsu bailes, lai mēs turpinātu būvēt viņa realitāti, un nodrošinātu EGO eksistenci, bet diemžēl šī spēle ir aizgājusi daudz par tālu, un pasaule, kuru mēs šobrīd redzam sev apkārt, vairs nemaz neatgādina realitāti, kurā labestībai, mīlestībai, cēlsirdībai tiktu ierādīta goda vieta. Šobrīd, jo lielāks EGO, jo “varenāks” cilvēks. Financiālā vara, sociālais statuss, militārā vara, politiskā ietekme ir šīs iluzorās realitātes viltus varenība. Bet triks tajā visā ir tas, ka šajā realitātē ne viss ir iluzors. Piemēram, banku un naudas varenība ir iluzora, bet tomēr bankas ar vienu parakstu var atstāt jebkuru no mums uz ielas, un tie, kas tam nav gājuši cauri nesapratīs, cik daudz smaguma un ciešanu ir jāiznes tiem cilvēkiem, un tā vairs nav ilūzija, mūsu ciešanas ir smaga trauma arī mūsu DVĒSELEI, daži, nespējot tikt galā, atņem sev dzīvību, un tā ir vēl smagāka trauma DVĒSELEI, bet vissliktākais, kas var notikt šādā situācijā ir tas, ka mūsos var dzimt ļaunums un naids, jeb, kā saka, sātans čukstēs mums ausī – kļūsti kā viņi, kļūsti stiprāks par viņiem, sagrauj viņus, kļūsti bagāts un varens, un tad jau mūsu DVĒSELE tiek ievilkta neapskaužamā realitātē. Tas pats ir ar kariem, kuri šo pasauli posta jau tūkstošiem gadu. Visa militārā varenība ir iluzora, jo iegūts netiek nekas, tikai pārdalīts tas, kas uz šīs pasaules eksistē, un patiesībā nepieder mums, toties mātei, kura ir zaudējusi dēlu, tā vairs nav ilūzija, jo DVĒSELE slīkst viņas asarās.

Tātad, visa šī ilūziju matrica tiešā veidā nespēj ietekmēt mūsu DVĒSELI, vai mūsu dievišķumu, bet ir tikai bezgalīgi viltīga manipulāciju sistēma, kuras uzdevums ir novest mūs līdz destruktīvām izvēlēm ar mūsu pašu BRĪVO GRIBU. Tiešs uzbrukums mūsu DVĒSELĒM nav iespējams, jo tā ir RADĪTĀJA daļa, un uzbrukums radītājam, kas arī ir visa eksistence, vienkārši nav iespējams, toties radot ļaunu, negatīvu ilūziju realitāti, kurā mēs “esam spiesti”, lai izdzīvotu, “upurēt” savu dievišķumu par labu šai ilūziju matricai, kas ir pilnīgi pretēja labestībai un mīlestībai. Lai arī mēs, ne visi, apzināti zinām savu dievišķo dabu, neapzinātā līmenī mūsos visos dzīvo dumpinieks, kas mēģina sacelties pret esošajām sistēmām, bet diemžēl tikai tādos veidos, kā šī realitāte mums ļauj. To arī mēs redzam no mūsu vēstures, pilsoņu kari, revolūcijas, protesti u.t.t., bet visas šīs protesta formas, lai cik tas dīvaini nebūtu, nāk vienīgi par labu šai matricai un vēl vairāk stiprina to, jo agresija, un citas negatīvās enerģijas ir vislabākā barība ilūziju realitātes uzturētājiem. Tiem, kas uztur šo matricu, un barojās no tās, ir pilnīgi vienalga kāds politisks, ekonomisks vai militārs spēks valda uz šīs planētas, galvenais, lai cilvēki būtu spiesti cīnīties par savu eksistenci, un būtu, pēc iespējas, vairāk sašķelti. Šajā situācijā, mums ir tikai viens ceļš uz brīvību, bezgalīgi vienkāršs un gandrīz neiespējams, tas ir pārtraukt spēlēt šīs matricas spēles – NESADARBOTIES. Arī šādi gadījumi vēsturē ir bijuši, gan Mahātma Gandijs, gan Martins Luters Kings un dažas citas, mazāk zināmas, bet spilgtas personības. Viņi saprata, pašu pamatprincipu, ka, gan bankas, gan politiķi, gan militāristi, bez mūsu sadarbības ir tikai tukša izkārtne, jo kas ir politiķi bez tautas, ģenerāļi bez zaldātiem un bankas bez klientiem, tikai smilšu pilis un viss. Toties šobrīd, viss šis vājprāts savu funkciju pilda, jo reti kuram ir laiks aizdomāties par savu dvēseli, un padomāt, vai tiešām es piedzimu uz šīs planētas lai, strādātu, pelnītu un maksātu nodokļus, kredītus, rēķinus, krātu lietas un nomirtu. Kaut kā pastulbi, priekš mūsu bezgalīgās dvēseles un dieviškās apziņas, vai ne.  Visa šī ilūzija ir daudz komplicētāka, par mums zināmajām verdzības sistēmām, šeit uz zemes, šajā ilūziju matricā ir sagūstītas mūsu dvēseles, un ar viltus karmiskajiem līgumiem tiek paverdzinātas, bezgalīgi dzenājot tās pa reinkarnācijas apli, viena vienīga iemesla dēļ, mūsu pašu, un mūsu dvēseļu enerģija ir barība tām būtnēm un sistēmām, kuras šo realitāti ir okupējušas.

Ir ļoti daudz variantu, kā mēs šjā situācijā nonācām, gan brīvprātīgi, gan ar viltu, gan misijā, palīdzēt planetai, un citām dvēselēm, gan evolucionēt šādā dīvainā veidā, un vēl neskaitāmos veidos, bet tas šobrīd nav svarīgākais, šobrī svarīgāk ir atgūt mūsu brīvību un atbrīvot mūsu planētu. Pirmkārt, atmetiet ilūziju, ka šeit uz zemes ir jāpaciešās, un pēc nāves iegūsim brīvību, tās ir sadzejotas muļķības ar vienu vienīgu iemeslu – turpiniet gulēt, NERĪKOJIETIES.

Lai arī šobrīd, arvien vairāk tiek vājināta šī dvēseļu cietuma matrica, gan cilvēku mošanās rezultātā, gan arī pateicoties palīdzībai no citām realitātēm, un arvien vairāk dvēseļu, kuras šobrīd atstāj šo planētu, spēj atgriesties savās patiesajās mājās, tomēr daudzas dvēseles, vēl joprojām, turpina cirkulēt karmiskajā pārdzimšanas matricā. Un patiesība ir tāda, ka atbrīvot un izdziedināt savu dvēseli mēs varam, kamēr esam iemiesojušies šajā realitātē fiziskajos ķermeņos. Visi mūsu dēmoni, negatīvās programas, okultie rituāli un maģijas, kas paliek ar mums mūsu nāves brīdī, ir kopā ar mums arī mūsu nākamā dzīvē, ja ne vēl vairāk, jo tās tumsas būtnes (dark lords), kuras mēs zinām kā karmas valdi (lords of karma), vai “gaismas” skolotājus (ascended masters), mums cenšās uzkraut cik daudz vien iespējams, arī paši savu bagāžu, lai mēs galvas noliekuši nestu savu nākamo dzīvi. Tās pašas tumsas būtnes, zombē par karmu mūsu dvēseles, līdz tās pieņem savai izaugsmei negatīvu dzīves scenāriju, jo ko gan pozitīvu dod dvēselei situācijas, kad tās jau agrā bērnībā nonāk pedofilu rokās, un tiek seksuāli izmantotas, ko dod piedzimšana ģimenē, kas ir alkohola dēmona varā, un dzīve sākās bez mīlestības, vai piedzimšana kara zonā, kur bumba uzkrīt uz mājas un aprauj dzīvību, vai jebkas cits, par ko mēs pat neaizdomājamies.

Zombēšana par karmu notiek visos līmeņos, pat tie cilvēki, kuri sevi dēvē par dziedniekiem, kā papagaiļi atkārto, jums ir slikta karma, jums šobrīd notiek karmiskā atstrāde u.t.t. Karma no cilvēka ir jādabū nost, vai arī cilvēks no karmas laukā, un punkts. Neticiet nevienam dziedniekam, šamanim vai guru, kas saka, ka ir atbrīvojis jūs no karmas, un jūs paši to neapzinaties, tā tas nenotiek. Karma ir arī mūsu apziņas amnēzija par mūsu dievišķumu, un neskaitāmi dēmoni, hologramas un programas ir tikai instruments, kas tur mūs aklus uz patiesību, ja karmiskā reinkarnācija ir nost, tad mēs to skaidri zinām un mums nevajag nekādus guru, kas to apstiprinātu. Vispirms sāk atgriezties atmiņas par iepriekšējām inkarnācijām, tad par mūsu dvēseles pieredzi starp dzīvēm, un tad par mūsu patiesību ārpus šīs ilūziju matricas, un tad mēs atceramies ar kādu misiju esam šeit nākuši un varam, pēc vislabākās sirdsapziņas pildīt savu dvēseles misiju. Galvenais ir atcerēties, ka garīgums ir RĪCĪBA, un viss, kas māca pretējo ir tukša pļāpāšana. Reliģija mums māca dzīvot pazemīgi, un pēc nāves sola paradīzi, vai kādam nepaklausīgākam – elli. New Age, caur čenelingiem, vai telepātiskiem vēstījumiem no, it kā augtākām būtnēm, mums skaidro, ka mūs nāk glābt augstākas būtnes, vai gaismas civilizācijas, ar domu – guliet mierīgi, viss nokārtosies. Austrumu filosofijas māca, ka visa šī pasaule ir ilūszija vai sapnis, un pēc nāves mēs pamodīsimies atmodināti u.t.t. Daļēji taisnība ir visā, ko es tikko minēju, izņemot to, ka mums jāguļ un jāgaida kamēr viss nokārtosies. Šobrīd ir ļoti īpašs laiks, lai mēs paceltu galvas un pieprasītu savu brīvību, tik spēcīgs atbalsts no RADĪTĀJA, un no citām realitātēm un dimensijām, kā šobrīd uz šis planētas nav bijis tūkstošiem gadu, un vēl neviens nevar droši pateikt, vai šis logs būs atvērts, līdz mēs visi kļūsim par brīvām gaismas būtnēm, vai arī, negatīvajām būtnēm vēlreiz izdosies aizcirst matricu starp mums un RADĪTĀJU.

Gribu nobeigt šo rakstu uz nedaudz optimistiskākas nots. Tiem, kuri lasot šo rakstu, domāja, ka viss taču ir RADĪTĀJA rokās (plānā) un bez viņa ziņas nekas nenotiek, protams, ka jums ir taisnība, un šī ir spēle, kuru RADĪTĀJS ļauj mums pašiem pabeigt, un saprast, kā transformēt bailes un EGO atpakaļ dievišķumā un mīlestībā. Tik daudz, cik šobrīd notiek iejaukšanās, ir tikai tajos līmeņos, par kuriem mums nav varas (nosacīti). Tiek mazināta tehnoloģiski uzturētās matricas darbība, kas ierobežo mūsu apziņas un prāta darbību, tiek aizvāktas kosmiskās būtnes, kas barojās no mūsu enerģijas, pa pusei apturēta ir Saturna – Mēnes – Sātaniskā projekcija, kas kropļo mūsu empātiju, labestību, un uztur kara darbību uz planētas, tā ka, pēc nelielas, militāras “turbulences”, miers varētu pamazām iestāties uz mūsu planētas. Protams, ka RADĪTĀJAM ir iespējams iejaukties un izbeigt šo vājprātu, bet padomājiet par to no otras puses, patiesībā, mēs stāvam ar noliektu galvu, kā vergi to būtņu priekšā, kas ir par mums neskaitāmas reizes vājākas, tikai, kurām ir pieticis viltības iestāstīt, ka mūsos nav radītāja varenības, un ka mūsu eksistence ir pilnībā atkarīga no viņu labvēlības. Ja šobrīd pārtrauktu šo spēli, un mums atgrieztu atmiņu par mūsu patieso būtību, kā mēs justos atceroties šādu dvēseles pieredzi. Iedomājieties, ka mēs esam pirmklasnieki, kas spēlē futbolu ar vienaudžiem, bet kad mēs sākam zaudēt pretiniekam, tad uznāk uz laukuma mūsu tēvi un treneri, un sasit pretinieku ar simts vārtu starpību. Ko mums dotu šādi uzvarēta spēle, un vai vispār tā skaitītos uzvarēta.

Tā kā, šobrīd mostaties no hipnotizējošās ikdienas rutīnas un modiniet visus apkārtējos. Neklausieties visādos EGO aizbildinājumos, atcerieties, ka ego ir viltīgs, kā sātans. Nepieņemiet, kā aizbildinājumu no kāda, kam ir nosacīta vara ietekmēt jūsu dzīvi, ka viņš dara tikai savu darbu, atcerieties, ka ir jābūt jau primāri, kaut kādai kroplībai dvēselē un apziņā, lai izvēlētos darbus, kas kalpo sistēmai, bet nodara ciešanas cilvēkiem. Ir tikai divi veidi kā dzīvot, kalpot savtīgām interesēm, vai kalpot visu labumam. Es negribu uzspiest jums pieņemt kādu pusi, man nav tāds mērķis, un neviens man arī nav devis tādas tiesības, es vēlējos tikai atgādināt dažas patiesības, varbūt kādam noder.